vinji ir lidzas man./ vinji. ne tu.

laikam parak nogurushas acis. ja a
tapec tajas paradijushas asaras./ tads ir izskaidrojums.
jo viss tak ir labi.
vaine?
/

kads taurenis ir naktstaurenis?/ vai sliktaks par tadu, kursh lido diena?
vai nakti taurinjsh, kursh mit pa dienu spej izdzivot?
vai kodes, sava zinja, ari nav taurenji? /tam ir sparni, un lidzinas taurinjam. nakts taurinjam.
tikai nedaudz necilakas un rada postu. vai tapec ta, tik neskanigi saukta?/
es nezinu.
kas mani mit?
tur vedera./ ljaudis min, taurenjus.
bet kapec ne kodes?
vai tapec, ka neskanigi skan..
/ shaja bridi mani notekti nav neviens taurenis/
kodes?
vai kads to spej ikdiena lietot ar patikamam domam?
/ es zinu, ka tu tas nogalini. lai netrauce. es ari to daru./
bet ja tas butu,kas patikamaks, tu tas ta noniecinatu..
vai ir kas patikamaks.

no ta visa es nezinu cik saprati. un cik es pati sapratu.
varbut vienigi to. ka visiem ir sparni. gan dienas, gan nakts taurinjiem, gan kodem.
tie nepaliek vienviet.
tos nevar pieradinat.
tie nedzivo ilgi.

vai viss tas, ko domaju, dzivos ilgi?
agri vai velu. es to noskaidroshu/

es aizieshu ari pie tavas dveseles/ tikkai tad, kad tai bus visgrutak.

tik daudz visa ka katru dienu notiek, tik daudz kas darits un cilveki satikti..
tik daudz spontanas lietas, kuras izraisa smaidu.
brizjiem viss ir vienlaikus, gribetos but daudzas vietas vienlaicigi..
ikreizi man paliek skumji, pat to. ka jaizvelas starp cilvekiem, starp dveselem
piedodiet man./
es neaizmirsishu sev mljos.noteikti ne.
bail par to. ka driz bus otradi, ka nebus..


viss notiek pashplusma..

prom. uz vairak ka nedelju.

rit prom. no visa un visiem.
nedaudz japadomaa par dazjam lietam../

joprojam atceros to. ko nevajadzetu./nevaru neko tajA mainit.
censhos.
dazjas lietas joprojam karajas gaisA, un shodien es visu sev sarezgjiju.
kad atbraukshu. atbraukshu ar skaidram domam. shobrid tas ir nepiecieshams/ prom. nedaudz

es zinu. ka tas bus gruti. man kads jau pietrukst.
tu man pietruksti <3


pedejas dienas ir bijushas divainas./nedomaju, ka kadreiz ta bus..


daudz visa kaa.. man jaizvelas celji./ tas nebus viegli.


skumshu pec jums,^

doma. pardomA

cik divaini smakt, bet nenosmakt/
tik daudz pardomas sevii..
tik daudz, ko darit.

brizjiem gribetos nosmakt. pavisam
ta butu vieglak./


sanjemies, tu, kas tgad te raksta sho.
nevienam nav viegli./ apklusti un ej.

ah

/

pa straumi.

pret straumi
pret straumi
peldu es pret straumi
pret vēju
pret vēju
lidoju pret vēju
pret tevi
pret tevi
tā izturos pret tevi
pret straumi
pret vēju
nemīlu es sevi
DW./

klusums.

Dvēseles akmeņi tavi manī..



Tos akmeņus, kas krāsā mērkti/ Paņēmu
Tie visi savā laikā grēkos tērpti
Tik viegli pazūd viens pēc otra manā mutē
Tik daudz jau sakrājušies vieglo nastu,
Ka paiet nesmēju, un nokrītu.
/Es pilna viņu, pilna no nekā!/


Tos akmeņus, kas nujau esam pelēki / Saspiežu
Tie viegli pārplīst manās jēlās rokās,
Kas atgādina divu kalsto koku zarus
Tik asu sāpju radot paliek tajos.
To jūtu vairs nejūtu, vairs nav sajūtu!
/Es tukša guļu, tukša no nekā!/


Tos akmeņus, kas tagad ieauguši /Apkopju
Ik dienu mēsloti un laistīti
Tik lieli izauguši vairs vietas starpā neieredz.
To kopums laukos aprakstāms
Tik daudz svērtu moku sedz
/Es tukša glabāta, tukša no tā- nekā!/


Tos akmeņus, kas nujau stāvam kapsētā /Ciemoju
Tie caur laikiem stāv un silst to sajūtu..
Ik dienas kāds vecs gadās kritenē,
Vai jauns nokrīt no debesīm lietainā dienā
Uz šī tuksneša, šajā malā- manā
/Es pilna tukšuma, pilna to akmeņu klusuma, pilna nekā!/

/esenga/

sejA ledains smaids

tik daudz visa kaa

un es nezinu, kas ir pa istam, un kas nee..

kada es esmu?

man vajadzetu starot.

bet vai es staroju?

un kad?

/ne tam cilvekam..

parak daudz jautajumu. man nav laika domat. vai, negribas par to domat.

pagaidam paliks ta ka ir.

jutu, ka nejutu to, ko cits jut./
vai manu sevi? vai ari, iedomajoties, ka manu, manu sevi manot sevi / tas lkam neshkjita logjiski/

ksh.

miers. /pagaidam

dzelzs vilks- dievi krit